Kas ir Transpersonālā psiholoģija?

Transpersonālā psiholoģija ir humānistiskās psiholoģijas virziens ar pētījumiem par garīgumu, ķermeņa un prāta attiecībām, transformāciju un izmainītiem apziņas stāvokļiem

Transpersonālās psiholoģijas pamatā ir: V. Džeimsa, Z. Freida, A. Maslova, V. Raiha, K. G. Junga, K. Rodžersa, R. Assadžoli, R. Volša, K. Vilbera, S. Grofa teorijas, seno tautu reliģijas, filozofija un kultūras tradīcijas (šamanisms), mūsdienu pasaules reliģiju tradīcijas un prakses, budisma filozofija.

Terminam  “transpersonālā psiholoģija” ir latīņu un grieķu saknes. Grieķu vārds “psiholoģija” sastāv no diviem vārdiem – “psyche“, kas nozīmē dvēseli, garu, elpu un “logos“, kas nozīmē mācību, vārdu, spriešanu. Savukārt vārds”transpersonāls” nāk no latīņu “trans”, kas nozīmē “caur”, “aiz”, “ārpus” un “persona”, kas nozīmē “maska”. Tā nu sanāk, ka “transpersonālā psiholoģija” ir “Dvēseles vārds caur un aiz maskām”.

Transpersonālā psihoterapija tiecas integrēt cilvēka eksistences fiziskos, emocionālos, mentālos un garīgos aspektus, ieskaitot normālus veselīgas darbības klasiskos mērķus. Tā  fokusē uzmanību uz psihes dziļākajiem aspektiem un atver ceļu uz cilvēka patieso “Es”, vienotību ar pasauli un pašam ar sevi, harmoniskāku dzīvi un veiksmīgu pašrealizāciju. Transpersonālā psihoterapija strādā ar tradicionālām terapijas metodēm, kā arī tādām metodēm kā apzinātības prakses, elpošanas tehnikas, vizualizācijas, meditācijas, regresīvā terapija, uz ķermeni orientētās tehnikas. Tā skatās uz visdažādākajām cilvēciskajām pieredzēm – no dziļākajiem ievainojumiem un vajadzībām līdz cilvēciskās būtnes eksistenciālām un garīgām krīzēm, kā vienu no galveniem uzdevumiem izvirzot rūpes par Dvēseli /Garu.